Izbeidz kriminālprocesu par avārijas izraisīšanu, mācoties vadīt auto

Senāts mutvārdu procesā izskatīja apsūdzētās advokāta Saulveža Vārpiņa iesniegto kasācijas sūdzību un atcēla Rīgas rajona tiesas 17.marta spriedumu un Rīgas apgabaltiesas 19.maija lēmumu par apsūdzētās atzīšanu par vainīgu par transporta kustības noteikumu pārkāpšanu un kriminālprocesu izbeidza. Pilns Senāta nolēmums būs pieejams pēc piecām darba dienām.

Apsūdzība pret braukšanā apmācāmo celta par transporta kustības noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Avārija notika 2008.gada 23.novembrī, kad apsūdzētā, būdama transportlīdzekļa vadīšanā mācāmā persona, sliktos laika apstākļos, braucot pa autoceļa Rīgas HES – Jaunjelgava Rīgas HES virzienā, veikusi apdzīšanas manevru.

Pēc apdzīšanas, atgriežoties savā braukšanas joslā, apmācāmā zaudēja mašīnas vadāmību un sānslīdē ar labo sānu uz priekšu automašīna ieslīdēja pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar pretim braucošu transporta līdzekli. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gāja bojā braukšanas instruktors.

Ceturtdien Senāta tiesas sēdē apsūdzētās aizstāvis Vārpiņš kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu uzturēja, sakot, ka lietas iztiesāšanas gaitā pieļauti būtiski materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Vārpiņa ieskatā noziedzīgais nodarījums nav kvalificēts pareizi. No atrodamā regulējuma izdarāms secinājums, ka likumdevējs apmācāmai personai piešķīris īpašu statusu. Apmācības laikā, neskatoties uz to, ka fiziski transportlīdzekli vada apmācāmais, par transporta līdzekļa vadītāju tiek atzīts blakussēdētājs – apmācītājs, tas ir, atbildības nasta tiek pārnesta uz apmācītāju un apmācāmais zaudē Krimināllikumā aprakstītā subjekta statusu.

Savos paskaidrojumos tiesai aizstāvis minēja, ka apsūdzētā nevarēja pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus, jo viņa nebija transporta līdzekļa vadītāja. Faktiskais vadītājs ir apmācību veicošā persona.

Prokurors lūdza tiesu apelācijas instances tiesas nolēmumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt.

30.septembrī Senāts lietu skatīja rakstveida procesā un nonāca pie atzinuma, ka lieta nododama izskatīšanai mutvārdu procesā, jo tai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas rajona tiesa 2010.gada 17.martā apsūdzēto atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no apsūdzētās par labu cietušajai kompensāciju par nemantisko kaitējumu 1000 latu apmērā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 19.maijā pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Kasācijas sūdzību par spriedumu iesniedza apsūdzētās aizstāvis.